ViDA, jeb PVN reforma digitālajam laikmetam (VAT in the Digital Age), nav vienas kopīgas pārejas termiņa lieta. Direktīvas (ES) 2025/516 6. pants sadala reformu četrās daļās, un katrai no tām ir savs termiņš, līdz kuram tā jāievieš valsts tiesību aktos. Pirmais un tuvākais no šiem termiņiem ir 2026. gada 31. decembris. Līdz šim datumam dalībvalstīm jāpieņem un jāpublicē 2. panta grozījumi, kas sāk darboties no 2027. gada 1. janvāra un attiecas galvenokārt uz e-komercijas platformu lomu PVN iekasēšanā, kā arī uz OSS/IOSS īpašajiem PVN reģistrācijas režīmiem (vienotā kontaktpunkta sistēmām, kas ļauj deklarēt PVN citās ES valstīs bez reģistrācijas katrā no tām). Šie grozījumi vēl neskar e-rēķinus vai pārrobežu digitālo ziņošanu. Tie pienāks ar vēlākiem termiņiem. Ja jautājums ir, vai 2026. gada 31. decembris nozīmē e-rēķinu pienākumu jau nākamgad, atbilde ir vienkārša: nē, ne šī termiņa dēļ.
Kādi ir ViDA četri termiņi?
Pēc 2. panta (termiņš 31.12.2026, piemērojams no 2027. gada 1. janvāra) nāk 3. pants, kuru dalībvalstīm jāievieš līdz 2028. gada 30. jūnijam un kas aptver vienotās PVN reģistrācijas reformas, kuru mērķis ir samazināt gadījumus, kad uzņēmumam jāreģistrējas PVN maksātājam vairākās ES valstīs vienlaikus. Papildus tam ir noteikums par platformu ekonomiku: īstermiņa naktsmītņu un pasažieru pārvadājumu platformas var kļūt atbildīgas par PVN nomaksu no 2028. gada 1. jūlija līdz vēlākais 2030. gada 1. janvārim, un konkrēto datumu izvēlas katra dalībvalsts pati. 4. pants prasa transponēšanu līdz 2029. gada 30. jūnijam. Un tad ir 5. pants, ko lielākā daļa uzņēmēju ar ViDA saprot pēc noklusējuma: pārrobežu B2B e-rēķinu izrakstīšana un digitālā ziņošana. Šo daļu dalībvalstīm jāievieš līdz 2030. gada 30. jūnijam, un tā piemērojama no 2030. gada 1. jūlija.
Kāda atšķirība starp transponēšanu un piemērošanu?
Likumu valstī jāpieņem pirms termiņa, bet paši noteikumi uzņēmumiem sāk darboties nedaudz vēlāk. Piemēram, 2. panta grozījumi dalībvalstīm jāpieņem līdz 2026. gada 31. decembrim, taču uzņēmumi tos praktiski jutīs tikai no 2027. gada 1. janvāra. Tāda pati loģika kārtojas atkal visos četros termiņos: starp datumu, kad likums ir spēkā valsts tiesību sistēmā, un datumu, no kura tas jums faktiski jāpiemēro, vienmēr ir sprīdis laika.
Vai regulas jāievieš tāpat kā direktīvas?
Nē, un šī atšķirība bieži rada neskaidrību. Padomes Regula (ES) 2025/517 ir saistoša un tieši piemērojama visās dalībvalstīs bez atsevišķa valsts likuma. Tā stājas spēkā automātiski noteiktajā datumā, un nekādas nacionālās transponēšanas nav nepieciešamas. Tāpēc 2026. gada 31. decembra termiņš neattiecas uz šo regulu. Tas attiecas vienīgi uz direktīvu un tās nacionālo ieviešanu.
Vai 2030. gada 1. jūlijs nozīmē vispārēju e-rēķinu pienākumu?
Pēc Eiropas Komisijas skaidrojuma no 2030. gada 1. jūlija spēkā stājas prasība par digitālo ziņošanu pārrobežu B2B transakcijām, tas ir, gadījumos, kad prece vai pakalpojums tiek pārdots starp uzņēmumiem divās dažādās ES valstīs. Tas nenozīmē, ka visiem jūsu iekšzemes rēķiniem vai rēķiniem privātpersonām (B2C) pēkšņi būs jābūt e-rēķinu formā. Šī prasība skar tieši pārrobežu B2B segmentu, un tieši tur uzņēmumiem, kas tirgojas ar partneriem citās ES valstīs, vērts sekot līdzi ieviešanas gaitai savā valstī.
Ko Igaunija, Latvija un Lietuva jau dara?
Baltijas valstīs process nav gaidījis ViDA grafiku. Katra valsts kustas savā tempā. Igaunijas Grāmatvedības likuma grozījums devis uzņēmumiem, kas reģistrējušies kā e-rēķinu saņēmēji, tiesības pieprasīt no pārdevēja mašīnlasāmu e-rēķinu, tādu, kuru var automātiski nolasīt grāmatvedības programmatūra, ne tikai atvērt kā attēlu. Šī reforma ir nošķirta no ViDA kalendāra. Tā ir Igaunijas pašas iniciatīva. Latvijā e-rēķinu datu nosūtīšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir obligāta G2G, B2G un G2B segmentos (tas ir, darījumos starp valsts iestādēm, starp uzņēmumu un valsts iestādi, kā arī otrādi) no 2026. gada 1. janvāra, savukārt B2B segmentā, proti, darījumos starp diviem uzņēmumiem, šī prasība sāksies no 2028. gada 1. janvāra. Lietuva savukārt PVN likuma grozījumu XV-1036 pieņēma 2026. gada 18. jūnijā un publicēja 2026. gada 26. jūnijā. Lielākā daļa jauno noteikumu piemērojami no 2027. gada 1. janvāra, taču daļa sāk darboties tikai no 2029. gada 1. jūlija. Tas viss norāda uz vienu: Baltijas valstis nesagaida ViDA pēdējo termiņu, lai sāktu virzīties uz e-rēķinu un digitālās ziņošanas kārtību, un uzņēmumiem, kas strādā pārrobežu tirdzniecībā, vērts sekot līdzi katras valsts konkrētajiem datumiem, ne tikai ES kopējam grafikam.
FAQ
Kas ViDA 31. detsember 2026 tähendab e-arvestuse kohustust 2027. aastal?
Ei. 31. detsember 2026 on ülevõtmistähtaeg direktiivi artikli 2 muudatustele. Need hakkavad kehtima alles 1. jaanuarist 2027 ja ei too veel kaasa üldist e-arvekohustust.
Millised on ViDA neli üleminekutähtaega vastavalt direktiivi artiklile 6?
Artikli 6 kohaselt on tähtaegadeks 31. detsember 2026, 30. juuni 2028, 30. juuni 2029 ja 30. juuni 2030. Rakendamisel on igaühel eraldi jõustumiskuupäev siseriiklikus õiguses.
Mis vahe on ülevõtmisel ja kohaldamisel ViDA kontekstis?
Ülevõtmine tähendab, et liikmesriik peab reeglid vastu võtma siseriiklikult enne tähtaega. Kohaldamine tähendab, et reeglid hakkavad äritegevuse jaoks kehtima hiljem.
Kas Nõukogu määrus (EL) 2025/517 vajab ülevõtmist?
Ei. Määrus (EL) 2025/517 on siduv ja vahetult kohaldatav kõigis liikmesriikides, seega ei vaja see eraldi riigisisest ülevõtmisakti.