Īsāk sakot: izvēlieties darbplūsmu, nevis rīku
Lielākajai daļai mazo uzņēmumu Latvijā un Igaunijā bankas savienojums (automātiska, nepārtraukta konta datu pārsūtīšana uz jūsu grāmatvedības programmatūru) ir labāks ikdienas risinājums, jo tas uztur atlikumus un darījumus aktuālus bez manuāla darba. CSV imports, vienreizējs konta izraksta fails, ko augšupielādējat manuāli, joprojām ir lietderīgs, ja darījumu apjoms ir mazs, jūs sadarbojaties tikai ar vienu vai divām iestādēm un vēlaties stingru kontroli. Bankas savienojums piešķir tikai lasīšanas piekļuvi jūsu kontam, kas norādīts tālāk. ES Maksājumu pakalpojumu direktīvas 67. pants (PSD2), un tā nekad neaizstāj rēķinu, kvīti vai izrakstu kā darījuma apliecinājumu. Latvijā Grāmatvedības likums (Grāmatvedības likums) ļauj apstiprinātu bankas izrakstu uzskatīt par apliecinošu dokumentu tikai tad, ja persona, kuru uzņēmums ir iecēlis par atbildīgo, to ir pārbaudījusi saskaņā ar paša uzņēmuma izveidotu procedūru. 2026. gada augusta izvēle nav “automātiska pretstatā manuālai”. Tā ir darbplūsma, kas nodrošina naudas plūsmas redzamību, saglabā jūsu dokumentāciju neskartu un nodrošina jūsu pašu kontroli piekļūšanas konta datiem.
Atšķirība starp abām pieejām nav tikai ērtības. Tas ir arī atbildības jautājums: kas redz jūsu konta datus, cik ilgi un uz kāda pamata. Tas ir vērts noskaidrot, pirms noklikšķināt uz “apstiprināt” jebkurā bankas savienojuma pieprasījumā.
Ko īsti dara bankas savienojums un ko dara CSV imports
Bankas pieslēgums un konta informācijas pakalpojums (KIS)
"Bankas savienojums" parasti nozīmē konta informācijas pakalpojumu jeb KIP: trešās puses tiesības nolasīt jūsu konta darījumus un atlikumu tieši no bankas saskaņā ar MPD2 67. pants. Tās ir lasīšanas tiesības, nevis darbības tiesības. Pakalpojumu sniedzējs redz, kas ienāca jūsu kontā un kas to atstāja, bet tas pats par sevi nevar pārvietot naudu. Maksājumu uzsākšanu aptver atsevišķa direktīvas daļa — Maksājumu uzsākšanas pakalpojums jeb PIS. Tās ir divas dažādas licences un divi dažādi pakalpojumi, lai gan abi ir apvienoti sadaļā "bankas savienojums". Ja jūsu grāmatvedības programmatūra tikai nolasa un saskaņo darījumus, jūs runājat par AIS. Ja tā var arī aktivizēt maksājumus, tas ir atsevišķi licencēts pakalpojums.
CSV imports kā momentuzņēmums laikā
CSV fails (ar komatiem atdalītas vērtības, vienkārša teksta tabula, ko jūsu banka ģenerē no konta izraksta) darbojas pēc pavisam citas loģikas. Tas ir momentuzņēmums. Jūs lejupielādējat viena perioda darījumus, importējat tos savā programmatūrā, un fails pats neatjauninās. Kad pienāk rītdienas maksājuma uzdevums, jums ir jālejupielādē jauns fails un tas jāimportē vēlreiz. Turpretī savienojums nepārtraukti ievāc datus, bieži vien katru dienu, dažreiz vairākas reizes dienā.
Pieci lēmumu pieņemšanas kritēriji mazajiem uzņēmumiem
Lēmums ir atkarīgs no pieciem jautājumiem, nevis viena.
- Cik aktuālam ir jābūt jūsu konta atlikumam? Ja klienti maksā uzreiz un jums ir nepieciešams, lai nauda nonāktu kontā tajā pašā dienā, izvēlieties bankas savienojumu. Ja naudas plūsmu pārbaudīsiet reizi nedēļā, CSV imports jums neko nezaudēs.
- Cik darījumu mēnesī? Piecpadsmit transakcijas mēnesī tiek importētas no CSV faila piecu minūšu laikā. Divsimt piecdesmit transakcijas mēnesī nozīmē pastāvīgu manuālas importēšanas kļūdu un zaudēta laika stundu risku. Tieši šeit savienojums atmaksājas.
- Cik banku un valūtu? Viena Latvijas banka vienā valūtā padara CSV importēšanu vienkāršu. Trīs bankas trīs valstīs dažādās valūtās manuālu importēšanu pārvērš par apgrūtinājumu un palielina dublētu ierakstu risku.
- Cik lielu kļūdas risku jūs varat paciest? Veicot manuālu importēšanu, pastāv risks augšupielādēt vienu un to pašu failu divas reizes vai izlaist punktu. Savienojums samazina šo risku, bet pievieno citu: atbilstības noteikumu kļūdas, kas aplūkotas tālāk.
- Kāds ir tavs rezerves plāns? Pat ja izmantojat savienojumu, jums ir nepieciešams CSV imports kā rezerves risinājums, ja bankas pakalpojums nedarbojas vai mainās API.
| Kritērijs | Bankas pieslēgums | CSV imports |
|---|---|---|
| Datu aktualitāte | Gandrīz reāllaikā, atjauninājumi automātiski | Momentuzņēmuma fails, manuāli atjaunināts |
| Piemērots darījumu apjoms | Vērts, ja apjoms ir liels un nemainīgs. | Labi darbojas, ja skaļums ir mazs un reti |
| Vairāku banku/vairāku valūtu atbalsts | Spēcīga, ja saskarne aptver visus jūsu kontus | Darbojas, bet katrai bankai ir nepieciešams savs fails |
| Manuāla piepūle | Minimāli, bet atbilstības noteikumi ir jāuztur | Regulāra lejupielāde un augšupielāde |
| Trešās puses atkarība | Atkarīgs no pakalpojumu sniedzēja licences un līguma | Atkarīgs tikai no jūsu bankas, nevis no starpnieka |
| Rezerves risinājums, ja kaut kas sabojājas | Nepieciešams CSV plāns jūsu aizmugurējā kabatā | Jau ir rezerves variants |
Vai bankas pārskaitījums ir tas pats, kas pavaddokuments?
Šeit abas pieejas, gan savienojuma, gan CSV, rada vislielāko apjukumu. Bankas darījums parāda, ka nauda ir pārvietota. Tas neparāda, kādam nolūkam, ar kādu PVN likmi vai saskaņā ar kādu līgumu.
Latvijas prasības attiecībā uz apliecinošajiem dokumentiem
Saskaņā ar Latvijas Grāmatvedības likums, ārējam dokumentam (rēķinam, kvītij, līgumam) ir prioritāte kā pamatojošam dokumentam salīdzinājumā ar iekšējo dokumentu, un dokumentam ir jāspēj pamatot darījuma ekonomisko būtību; bankas maksājuma rinda parasti to nevar izdarīt atsevišķi. Neapstiprināts konta izraksts izņēmuma kārtā var tikt uzskatīts par pamatojošu dokumentu, bet tikai tad, ja persona, kuru uzņēmuma vadītājs ir iecēlis par atbildīgo, ir atsevišķi apstiprinājusi darījumu un datu precizitāti.
Igaunijas prasības attiecībā uz apliecinošajiem dokumentiem
Igaunijas likums ir vēl skaidrāks: saskaņā ar Igaunijas Grāmatvedības likums, katram grāmatvedības ierakstam ir jābalstās uz darījumu apliecinošu attaisnojuma dokumentu vai uz konsolidētu dokumentu, kas izveidots no attaisnojuma dokumentiem. Bankas izraksts nav attaisnojuma dokuments; rēķins vai kvīts ir. Tā kā 2025. gada 1. jūlijā, pirmdokumentam parasti ir jābūt mašīnlasāmam; jebkurš cits pastāvīgi reproducējams rakstisks dokuments ir atļauts tikai īpašos likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos. Gan Latvijas, gan Igaunijas likumi paredz atbildību uzņēmuma vadītājam pat tad, ja ierakstus viņu vārdā apstrādā ārpakalpojumu grāmatvedis, uzskaites speciālists vai programmatūras daļa. Latvijas likums saka to tieši.
Praksē tas nozīmē vienu noteikumu: katram ienākošajam un izejošajam maksājumam jābūt saistītam ar savu rēķinu, kvīti vai līgumu, numuram jāatbilst numuram, summai jāatbilst summai neatkarīgi no tā, vai bankas pārskaitījums jūsu grāmatvedībā nonāca, izmantojot savienojumu vai CSV failu. Saglabāšanas periodi abās valstīs atšķiras. Latvija pieprasa, lai grāmatvedības reģistri un organizācijas dokumenti būtu... glabāts 10 gadus, un citi apliecinoši dokumenti tiek glabāti vismaz piecas dienas; Igaunija pieprasa, lai pirmdokumenti, reģistri, grāmatvedības žurnāli un līgumi tiktu glabāts septiņus gadus pēc attiecīgā finanšu gada beigām.
Kā pieslēgties savai bankai, nezaudējot kontroli?
Pirms piešķirat trešajai pusei piekļuvi savam kontam, pārskatiet kontrolsarakstu, kas ļauj jums pieņemt lēmumu.
- Ierobežot piekrišanas darbības jomu. MPD2 67. pants pieprasa pakalpojumu sniedzējam lūgt nepārprotamu piekrišanu, un tas attiecas tikai uz nosauktajiem kontiem un ar tiem saistītajiem darījumiem. Piešķiriet piekļuvi tikai tiem kontiem, kas jums patiešām nepieciešami grāmatvedībai, nevis visiem jūsu uzņēmuma pārvaldītajiem bankas produktiem.
- Pārbaudiet pakalpojumu sniedzēja licences statusu. Pirms pakalpojuma izmantošanas pārbaudiet, vai pakalpojumu sniedzējs ir iekļauts sarakstā. EBI reģistrs maksājumu iestāžu reģistrs. Tas tiek atjaunināts no dalībvalstu datiem vismaz reizi dienā, taču iekļaušana sarakstā vien nepiešķir likumīgas tiesības un nekalpo kā galīgs statusa apliecinājums; pārbaudiet arī savas valsts uzraudzības reģistru.
- Starp banku un pakalpojumu sniedzēju nav nepieciešams līgums. PSD2 neprasa, lai jūsu konta turētājbankai un konta informācijas sniedzējam būtu savstarpēja vienošanās. Pilnvarojums nāk no jūsu piekrišanas, nevis no vienošanās starp bankām.
- Atdalīt lietotāju lomas. Piešķiriet savam grāmatvedim tiesības skatīt un saskaņot darījumus, nevis apstiprināt maksājumus. Šīm divām lomām jāpaliek atšķirtām arī jūsu programmatūrā.
- Saglabājiet CSV eksporta iespējas. Pat ja ir izveidots tiešs savienojums, saglabājiet iespēju manuāli lejupielādēt konta izrakstu CSV faila formātā. Tā ir jūsu rezerves iespēja, ja saskarne nedarbojas.
- Regulāri pārskatiet piekļuves žurnālu. Pārbaudiet, kas un kad ir piekļuvis jūsu konta datiem, un atsauciet piekļuvi brīdī, kad pārtraucat pakalpojumu sniedzēja izmantošanu.
Eiropas Komisijas maksājumu pakalpojumu noteikumu pārskats visu regulējumu virza ap vienu mērķi: drošu, integrētu maksājumu tirgu, kurā patērētājs vai uzņēmums, nevis starpnieks, lemj, kam ir piekļuve viņu datiem.
Kā palaist hibrīda modeli bez dublētiem ierakstiem?
Praksē lielākajai daļai mazo uzņēmumu vislabāk darbojas hibrīda iestatīšana: bankas pieslēgums ikdienas izsekošanai, CSV kā rezerves kopija un kontroles pārbaude. Lūk, kā to izveidot četros soļos.
- Saskaņojiet sākuma atlikumu. Pirms pieslēguma ieslēgšanas salīdziniet savu grāmatvedības atlikumu ar bankas faktisko atlikumu uz noteiktu datumu. Jebkura starpība, kas parādīsies vēlāk, būs uzreiz redzama.
- Izveidojiet automātiskās saskaņošanas noteikumus. Iestatiet noteikumus, kas automātiski saskaņo atkārtotus maksājumus (īre, līzings, rēķini no viena un tā paša klienta) ar pareizo rēķinu, taču izstrādājiet noteikumu tā, lai tas atbilstu summai un atsauces numuram, nevis tikai summai.
- Katru nedēļu pārskatiet nesaskaņotus darījumus. Katru nedēļu pārskatiet darījumus, kurus jūsu noteikumi nevarēja automātiski saskaņot. Tieši tur neatbilstības rodas visbiežāk.
- Mēneša beigās salīdzināt ar bankas izrakstu. Katra mēneša beigās lejupielādējiet konta izrakstu CSV formātā un salīdziniet to ar savu grāmatvedības atlikumu. Tas pamanīs visas nepilnības, kuras savienojums nav pamanījis un kuras automatizācija vien neatzīmētu.
Secībai ir nozīme: ja automātiskos noteikumus izveidojat pirms sākuma atlikuma saskaņošanas, katrs nākamais ieraksts saglabā veco kļūdu.
Kāpēc Latvijas termiņi padara pareizu saskaņošanu steidzamāku?
Latvijas grāmatvedības noteikumi virzās uz strukturētu e-rēķinu izmantošanu, un tas maina to, cik ātri jāapkopo bankas pārskaitījums un rēķins. Sākot... 2025. gada 1. janvāris, Latvijas rēķini, kas izrakstīti valsts vai pašvaldību iestādēm (valdības savstarpējie, uzņēmumu savstarpējie un valdības uzņēmumu darījumi), ir jāizraksta kā strukturēti e-rēķini formātā, kas atbilst LVS EN 16931-1:2017 standartam un ir mašīnlasāms bez manuālas atkārtotas apstrādes. 2026. gada 1. janvāris, uzņēmumiem šie e-rēķini ir jāiesniedz arī Latvijas nodokļu iestādei — Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Sākot ar 2028. gada 1. janvāris, e-rēķinu un VID iesniegšanas prasība attiecas arī uz uzņēmumu savstarpējiem darījumiem. Termiņš, kas sākotnēji bija noteikts 2026. gada sākumā, tika atlikts ar vēlāku likuma grozījumu.
Tas nepadara bankas savienojumu obligātu. Regula attiecas uz rēķinu formātu un iesniegšanu nodokļu iestādei, nevis uz to, kā grāmatvedis ikdienā apstrādā konta datus. Taču, tiklīdz rēķini strukturētā veidā automātiski nonāk VID, ir vērts nodrošināt bankas puses datu plūsmas vienlīdzīgu secību: jo precīzāk mūsdienu rēķini un bankas maksājumi ir saistīti, jo mazāk darba jums būs 2028. gadā, kad B2B rēķinu pārbaude kļūs stingrāka.
Bieži uzdotie jautājumi
Ko īsti dara bankas pieslēgums un ko dara CSV imports?
Bankas savienojums ir konta informācijas pakalpojums (AIS), kas nolasa konta darījumus un atlikumus tieši no bankas, pamatojoties uz PSD2 direktīvu. CSV imports ir momentuzņēmums, kurā jūs lejupielādējat darījumus no viena perioda un importējat tos manuāli. Bankas savienojums nepārtraukti atjaunina datus, CSV importam katru reizi ir nepieciešams jauns fails.
Vai bankas ieraksts ir tas pats, kas izdevumu dokuments?
Nē, bankas darījums parāda tikai naudas kustību, nevis tās ekonomisko saturu. Latvijas un Igaunijas likumi pieprasa rēķinu, čeku vai līgumu kā pamatojošu dokumentu. Bankas izraksts nav attaisnojuma dokuments, bet to var izmantot izņēmuma gadījumos tikai ar vadītāja apstiprinājumu.
Kā apvienot banku, nezaudējot kontroli?
Ierobežojiet piekrišanas apjomu tikai līdz nepieciešamajiem kontiem, pārbaudiet pakalpojumu sniedzēja statusu EBA reģistrā, diferencējiet lietotāju tiesības un saglabājiet CSV eksportu kā rezerves risinājumu. Regulāri pārbaudiet darbību žurnālu un nekavējoties atsauciet piekļuvi, kad vairs neizmantojat pakalpojumu.