ViDA e-rēķinu termiņš 2030: kas mainās pārrobežu B2B

Īsā atbilde: pārrobežu B2B no 2030. gada 1. jūlija

ES ViDA regulējums (no angļu „VAT in the Digital Age”, tas ir, PVN digitālajā laikmetā) pārrobežu B2B pārdošanai dod vienu konkrētu datumu: 2030. gada 1. jūlijs. No šīs dienas rēķinam, ko izrakstāt uzņēmumam citā dalībvalstī, jābūt strukturētam e-rēķinam, un tā dati jānodod nodokļu administrācijai praktiski rēķina izrakstīšanas brīdī. Juridiskais pamats ir Padomes Direktīva (ES) 2025/516, kas pieņemta 11.03.2025 un stājās spēkā 14.04.2025.

Apjukums parasti rodas ap gadskaitli 2035. Tas nav pārrobežu ziņošanas sākums. Trīs datumus ir vērts turēt atsevišķi:

• 01.07.2030: ES mēroga digitālā ziņošana par pārrobežu B2B darījumiem, kas balstās uz obligātu strukturētu e-rēķinu.
• 01.01.2035: termiņš tām dalībvalstīm, kurām jau iepriekš bija sava reāllaika darījumu ziņošana, iepriekš saņemta Padomes atļauja vai pirms 2024. gada pieņemts īstenošanas likums. Tām sava iekšzemes e-rēķina un ziņošanas kārtība jāsaskaņo ar ES regulējumu.
• Iekšzemes datumi: tie nāk no katras valsts atsevišķi. No 14.04.2025 dalībvalstis direktīvā noteiktajos apstākļos var padarīt iekšzemes e-rēķinu obligātu, tāpēc vienota 2030. gada termiņa iekšzemes rēķiniem nav.

Kuri darījumi ietilpst ViDA tvērumā un kuri ne?

Ziņošanas tvērumu nosaka PVN direktīvas 262. pants. Direktīvas 2025/516 redakcijā tas no 01.07.2030 aptver četras lietas: Kopienas iekšējās preču piegādes, preču pārvietošanu uz citu dalībvalsti (savu preču nosūtīšana bez pārdošanas), Kopienas iekšējās preču iegādes un direktīvā uzskaitītos pārrobežu darījumus ar apgriezto PVN maksāšanu. Apgrieztā PVN maksāšana nozīmē situāciju, kurā PVN aprēķina pircējs, nevis pārdevējs. Tipiskākais gadījums ir pakalpojuma pārdošana PVN maksātājam citā dalībvalstī.

Ārpusē paliek tīri iekšzemes B2B rēķini (tos regulē katra valsts pati), pārdošana privātpersonai jeb B2C un tirdzniecība ārpus ES. Iegāžu pusē dalībvalstīm ir dažas izvēles iespējas, tāpēc pircēja pienākuma precīzā forma var atšķirties pa valstīm.

Praktiskā doma ir vienkārša: ja uz jūsu rēķina ir citas dalībvalsts uzņēmuma PVN maksātāja numurs, 2030. gadā šis rēķins ar lielu varbūtību būs ziņošanas tvērumā.

Vai mazajam uzņēmumam ir apgrozījuma slieksnis vai izņēmums?

Šeit kļūdās visbiežāk. ViDA pārrobežu ziņošanas pienākumam nenosaka ne apgrozījuma slieksni, ne rēķina minimālo summu, ne darbinieku skaitu. Sākumpunkts ir katrs kā PVN maksātājs reģistrēts nodokļa maksātājs, kopā ar direktīvā uzskaitītajiem darījumu izņēmumiem.

Piemērs. Latvijas SIA, trīs darbinieki, gada apgrozījums 180 000 eiro, pārdod preci Igaunijas uzņēmumam par 1 200 eiro. Tā ir Kopienas iekšējā preču piegāde. 2030. gadā šis rēķins būs jāizraksta strukturētā formātā un tā dati jānodod nodokļu administrācijai. Ja tā pati SIA nākamnedēļ pārdod tam pašam klientam rezerves daļu par 40 eiro, noteikums ir tas pats. Mazās summas izņēmuma nav.

Savukārt 1 200 eiro rēķins Rīgas klientam 262. panta ziņošanā neietilpst. Tā likteni izlemj Latvijas likumdošana, un pēc VID publicētā grafika iekšzemes B2B e-rēķins kļūst obligāts 01.01.2028.

Ko 2030. gada process faktiski prasa?

Trīs tehniskas prasības un divi pulksteņi.

Formāts un klienta piekrišana

Rēķins jāsagatavo, jānosūta un jāsaņem strukturētā elektroniskā formātā, kas pieļauj automātisku elektronisku apstrādi. PDF rēķins, ko vienkārši nosūtāt klientam e-pastā, šo definīciju pats par sevi neizpilda. Rēķinam jāatbilst Eiropas e-rēķina standartam un tā sintaksēm, kas uzskaitītas direktīvā 2014/55/ES. Praksē tas nozīmē EN 16931 datu modeli. Citus standartus dalībvalstis var atļaut tikai iekšzemes darījumiem, kas 262. panta tvērumā neietilpst. Pati ViDA neuzliek pienākumu izmantot Peppol; Peppol tīkls (starptautisks e-rēķinu apmaiņas kanāls, 4 stūru modelis) ir kanāls un dažās valstīs nacionāla prasība, nevis direktīvas prasība.

Klienta piekrišana pazūd no dienaskārtības. No 01.07.2030 ES standartam atbilstoša e-rēķina nosūtīšanai nedrīkst prasīt saņēmēja iepriekšēju piekrišanu, ja saņēmējs ir nodokļa maksātājs vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja. Klients vairs nevarēs teikt: „mums, lūdzu, tomēr PDF”.

Divi pulksteņi: 10 dienas rēķinam, 5 dienas ziņošanai

Rēķina pulkstenis tikšķ desmit dienas. Par 138. pantā minētajām ar nodokli neapliekamajām Kopienas iekšējām preču piegādēm un nosauktajiem apgrieztās PVN maksāšanas darījumiem rēķins jāizraksta ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc ar nodokli apliekamā darījuma iestāšanās, vienkārši sakot, pēc piegādes veikšanas. Nosacījumiem atbilstošs kalendārā mēneša kopsavilkuma rēķins jāizraksta 10 dienu laikā pēc mēneša beigām.

Ziņošanas pulkstenis iet atsevišķi. Pārdevējs darījuma datus nodod parasti tad, kad rēķins tiek izrakstīts vai kad tam vajadzēja būt izrakstītam. Iegāžu gadījumā saņēmējs datus iesniedz parasti 5 dienu laikā no rēķina saņemšanas, un piecu dienu noteikums attiecas arī uz rēķiniem, ko pircējs sagatavo pārdevēja vārdā.

Kļūdas cena un tas, kas vēl top Briselē

Sekas aiziet tieši naudā. Ja par Kopienas iekšējo darījumu dati netiek iesniegti vai ir nepareizi, nodokļu administrācija var atņemt 138. panta atbrīvojumu, ja pārdevējs trūkumus nespēj pienācīgi pamatot. Tas nozīmē PVN uz jūsu pašu rēķina 0 % vietā – ziņošanas kļūda pārtop nodokļu izmaksās.

Visas tehniskās detaļas vēl nav uz galda. Komisijas 24.09.2025 īstenošanas stratēģija paredz, ka digitālās ziņošanas skaidrojošās piezīmes būs gatavas 2026. gada pēdējā ceturksnī, bet centrālās VIES sistēmas (ES PVN maksātāju datu apmaiņas sistēma) IT izstrāde notiks 2026.–2030. gadā. Tātad gatavojieties datiem, nevis vienai konkrētai pogai.

Kādi ir iekšzemes termiņi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā?

Baltijas trijnieks kustas trijos dažādos tempos, un jūsu uzņēmumu, visticamāk, skar abi noteikumu slāņi: gan vietējais, gan 2030. gads.

Valsts	Kas ir spēkā	No
Igaunija	Komercreģistrā par e-rēķina saņēmēju reģistrēts grāmatvedības subjekts var pieprasīt pārdevējam e-rēķinu; EN 16931-1 prasībām atbilstošs rēķins tiek uzskatīts par pareizi sagatavotu	01.07.2025
Latvija	Strukturēti e-rēķini G2G, B2G un G2B segmentā	01.01.2025
Latvija	Šo segmentu e-rēķinu datu iesniegšana VID	01.01.2026
Latvija	Iekšzemes B2B e-rēķins + datu iesniegšana VID (brīvprātīgi 01.01.2026–31.12.2027)	01.01.2028
Lietuva	PVN maksātāji iesniedz VMI izrakstīto un saņemto rēķinu datus kā i.SAF reģistrus	jau ir spēkā

Igaunija: pienākumu rada saņēmējs

Igaunijas modelis ir saņēmēja centrēts. Pienākums rodas tad, kad pircējs pats sevi ir reģistrējis kā e-rēķina saņēmēju. Grāmatvedības likums no 01.07.2025 dod viņam tiesības pieprasīt e-rēķinu un piesaista atbilstību EN 16931-1 formātam. Ja pārdodat Igaunijas klientiem, šo atzīmi reģistrā ir vērts pārbaudīt jau tagad.

Latvija: XML un dati VID

Latvija iet pienākuma ceļu. Pēc VID e-rēķinu sadaļas strukturētam e-rēķinam jābūt XML formātā, kas atbilst Latvijas nacionālajam standartam un PEPPOL BIS Billing 3.0 specifikācijai, un e-rēķins VID jāiesniedz vienu reizi, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas. Ja pārdodat valsts vai pašvaldības iestādei, tas ir šodienas, nevis 2030. gada temats.

Lietuva: i.SAF jau strādā

Lietuvā rēķinu datu iesniegšana nodokļu administrācijai ir sena prakse. PVN maksātāji izrakstīto un saņemto rēķinu reģistrus nodod caur VMI datu iesniegšanas vidi. Saturs ir pazīstams; 2030. gadā mainās kanāls un ātrums.

Praktiskā sagatavošanās 2026.–2030. gadam

Četri gadi izklausās gari, bet lielākā daļa darba ir datu sakārtošana, ko var sākt tūlīt un maziem soļiem.

• PVN numuri kārtībā: katram ES uzņēmumu klientam kartītē jābūt derīgam PVN maksātāja numuram. 2030. gada ziņošana saista rēķinu ar numuru, tāpēc vecs vai nepareizs numurs nozīmē kļūdu.
• Uzrakstiet darījumu sarakstu: kuras jūsu pārdošanas ir Kopienas iekšējās preču piegādes, kuras pārrobežu pakalpojumi ar apgriezto PVN maksāšanu, kuras iekšzemes un kuras B2C. Šis saraksts vēlāk būs jūsu tvēruma karte.
• Pārbaudiet rekvizītus: vai jūsu rēķinā visi EN 16931 obligātie rekvizīti ir strukturētos datu laukos, nevis tikai kā teksts PDF failā? Visbiežāk pietrūkst pircēja identifikatoru, piegādes datuma un maksājuma atsauces lauku.
• Saīsiniet rēķina izrakstīšanas laiku: 10 dienu noteikums nesaderas ar ieradumu rēķinus kārtot vienā kaudzē mēneša beigās. Pārskatiet, kas un kad jūsu uzņēmumā rēķinu faktiski izraksta.
• Jautājiet programmatūras piegādātājam konkrēti: vai grāmatvedības programmatūra prot sagatavot e-rēķinu EN 16931 formātā, vai tai ir ERP saskarne ar operatoru un kādas nodokļu administrācijas saskarnes ir plānā. Vispārējs „mēs atbalstām e-rēķinus” nav atbilde.
• Kartējiet nosūtīšanas kanālus: Igaunijā komercreģistra atzīme par e-rēķina saņēmēju, Latvijā XML un VID, Lietuvā VMI datu iesniegšana. Katrs kanāls nozīmē vienu iestatījumu, kura esamību ir vērts pārbaudīt, pirms to pieprasa klients.
• Sekojiet iekšzemes izmaiņām un Komisijas digitālās ziņošanas skaidrojošajām piezīmēm, kas apsolītas līdz 2026. gada beigām.

Ja jūsu uzņēmums pārdod preces vai pakalpojumus uzņēmumam citā dalībvalstī, 2030. gada 1. jūlijs nav izvēles datums. Toties datu un rēķinu procesa sakārtošana ir tieši tas pats darbs, kas manuālo rakstīšanu samazina jau šodien.

Pieejams arī: eesti keeles · English · lietuviškai

Pēdējo reizi pārbaudīts: 2026. gada 15. septembris

FAQ

Millal jõustub ViDA piiriülene e-arvete ja digiaruandluse kohustus?

EL-i ülene kohustus piiriülestele B2B-tehingutele jõustub 1. juulil 2030 nõukogu direktiivi (EL) 2025/516 alusel. Sellest kuupäevast alates peab teise liikmesriigi ettevõttele esitatav arve olema EN 16931 standardile vastav struktureeritud e-arve ning selle andmed tuleb edastada maksuhaldurile reaalajas.

Kas ViDA e-arvete nõudest on väikeettevõtetele käibe- või mahupõhiseid erandeid?

ViDA ei kehtesta piiriülesele aruandluskohustusele käibepiiri, arve miinimumsummat ega töötajate arvu lävendit. Kohustus laieneb igale käibemaksukohustuslasele, kes teeb EL-i siseseid piiriüleseid B2B-tehinguid, olenemata tehingu suurusest.

Mis ajaks tuleb piiriülene B2B e-arve väljastada ja maksuhaldurile edastada?

Kaubatarnete ja pöördmaksustatavate tehingute arve tuleb väljastada hiljemalt 10 päeva jooksul pärast tehingu toimumist. Müüja peab tehingu andmed maksuhaldurile edastama arve väljastamise hetkel, andmete esitamata jätmisel võib maksuhaldur tühistada 0% käibemaksuvabastuse.