B2B e-rēķins Somijā 2026: kad iestājas obligātā prasība

Nē. Uz 2026. gada 15. septembri neviens Somijas likums neprasa, lai katrs iekšzemes rēķins starp diviem uzņēmumiem ceļotu kā strukturēts e-rēķins. Likums 241/2019 dod kaut ko citu – tiesības e-rēķinu pieprasīt. No 2020. gada 1. aprīļa gan publiskā sektora pasūtītājs, gan uzņēmējs, kura finanšu gada apgrozījums pārsniedz 10 000 eiro, var prasīt no pārdevēja Eiropas standartam atbilstošu e-rēķinu, un tad PDF vairs neder. Publiskais sektors ir stingrāks: Somijas valsts no 2021. gada 1. aprīļa pieņem tikai Eiropas standartam atbilstošus e-rēķinus. Nākamais īstais pagrieziena punkts nāk no ES ViDA paketes: pārrobežu B2B e-rēķini un darījumu līmeņa PVN ziņošana kļūst obligāta no 2030. gada 1. jūlija.

Somijas B2G un B2B ir divi dažādi režīmi

Sajukums rodas tāpēc, ka Somijas publiskais sektors gadiem runā par vienu un to pašu: „mums tikai e-rēķinu”. Tā ir taisnība, bet tas attiecas uz B2G – rēķiniem, ko izraksta publiskā sektora pircējam.

Likums 241/2019 uzliek pasūtītājam pienākumu pieņemt un apstrādāt prasībām atbilstošus e-rēķinus. Pasūtītājs jeb hankintayksikkö ir publiskais iepirkuma veicējs, uz kuru attiecas publisko iepirkumu noteikumi. Valsts iestādēm un centrālajām iepirkumu organizācijām tas attiecas no 2019. gada 1. aprīļa, pārējiem pasūtītājiem – no 2020. gada 1. aprīļa. Ievērojiet, kāds tieši ir šis pienākums: tas ir pieņemšanas pienākums publiskajam pircējam, nevis nosūtīšanas pienākums visiem Somijas uzņēmumiem.

Valsts pati iet vēl tālāk. Valsts kase (Valtiokonttori) saka tiešā tekstā, ka e-pasta pielikumā ielikts rēķins valstij neder, jo tas nav e-rēķins, un no valstij nosūtītajiem rēķiniem 98% ir elektroniski. Publiskais sektors veido aptuveni 7 procentus no visas Somijas B2B rēķinu aprites, bet praktiski katrs uzņēmums savā dzīvē kādu rēķinu publiskajam pircējam iesniedz. Tā šī prakse arī izplatās. Tā ir tirgus prakse, nevis vispārējs likuma pienākums.

Kam attiecas 10 000 eiro robeža?

Tieši ar šo robežu rodas visvairāk pārpratumu. Likumā 241/2019 10 000 eiro nosaka to, kas vispār šī likuma izpratnē tiek uzskatīts par uzņēmēju (elinkeinonharjoittaja). Runa ir par finanšu gada apgrozījumu.

Tā nav:

• viena rēķina summa: 12 000 eiro rēķins pats par sevi e-rēķina pienākumu nerada;
• rēķinu skaits: nav nozīmes, cik rēķinu mēnesī jūs nosūtāt;
• vispārēja B2B pārdošanas robeža: tā nepadara visu uzņēmumu savstarpējo rēķinu apriti elektronisku.

Ja pircēja apgrozījums paliek zem šīs robežas, viņš neietilpst 4. panta piemērošanas jomā. Viņš joprojām var lūgt, lai nosūtāt e-rēķinu, taču viņam nav likumā noteiktu pieprasījuma tiesību, uz kurām atsaukties.

Un tagad godīga atbilde uz jautājumu, kas Baltijas pārdevēju interesē visvairāk. Vai Somijas likums uzliek tiešu pienākumu Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas pārdevējam – šajos avotos nav viennozīmīgi pateikts, un izdomāt to šeit es nesākšu. Praksē šis strīds tālu neaizved. Ja Somijas klients prasa verkkolasku un jūs nosūtāt PDF rēķinu, rēķins viņa sistēmā vienkārši neienāk un maksājums apstājas. Līgumā vai iepirkuma noteikumos šī prasība parasti tāpat jau ir ierakstīta.

Vai e-pastā nosūtīts PDF ir verkkolasku?

Nē. Valsts kases definīcija ir šaura un skaidra: e-rēķins ir mašīnlasāms rēķins, kas nonāk tieši grāmatvedības programmatūrā vai internetbankā, un PDF vai attēla fails e-pasta pielikumā e-rēķins nav. Tāda pati loģika ir arī likumā. Pieprasīt var strukturētu rēķinu, kas ļauj automātisku apstrādi un atbilst Eiropas standartam.

Eiropas standarts nozīmē EN 16931 – vienotu aprakstu par to, kādiem datu laukiem rēķinā jābūt un ko tie nozīmē. Somijā tas ir SFS-EN 16931-1:2017 + A1:2019, un to var bez maksas lejupielādēt SFS e-veikalā. Atsauce uz standartu ES līmenī tika publicēta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1870, tāpēc viens un tas pats standarts ir pamatā visās dalībvalstīs.

Somijā izplatītie formāti Finvoice 3.0 un TEAPPSXML 3.0 spēj izveidot standartam atbilstošu rēķinu, taču atbilstība nerodas automātiski no tā, ka formāts ir pareizs. Arī datu saturam jābūt kārtībā. Pārrobežu sūtīšanā izmanto starptautisku formātu, piemēram, UBL, ko pārnes Peppol tīkls.

Ja Somijas klients prasa verkkolasku, ko tieši jautāt?

Valsts kases norādījums ir vienkāršs: pircējam vispirms jāpārliecinās, ka viņa rēķinu saņemšanas pakalpojums atbalsta Eiropas standartu, un tikai pēc tam jādod piegādātājam sava e-rēķina adrese un operatora identifikators. Jūsu puse šajā sarunā izskatās šādi.

• Jautājiet divas lietas: verkkolaskuosoite jeb klienta e-rēķina adrese un viņa operatora identifikators. Bez tiem nav kur sūtīt.
• Pārbaudiet savu pusi: noskaidrojiet savā programmatūrā vai pie sava operatora, vai izmantotā versija sūta Eiropas standartam atbilstošu e-rēķinu. Ja nē, versija jāatjaunina.
• Izvēlieties kanālu: Somijas valsts iestādēm var sūtīt caur Peppol tīklu vai ar Posti Messaging starpniecību. Ja neviens no tiem neder, e-rēķinu var izveidot bez maksas Handi vai Basware piegādātāju portālā.
• Rekvizītus rakstiet kārtīgi: Valsts kase kā obligātus datus uzskaita pārdevēja un pircēja PVN maksātāja numuru (Somijas gadījumā FI + Y-tunnus bez defises), nosaukumus un adreses; valstij nosūtītā rēķinā jābūt gan Y-tunnus, gan PVN numuram. Ja pircējs ir devis pasūtījuma vai līguma numuru, tam rēķinā jābūt.
• Nelieciet vienā rēķinā vairākus pasūtījumus: pēc Peppol norādēm rēķins var atsaukties tikai uz vienu pasūtījumu – rēķinā drīkst būt ne vairāk kā viena pirkuma pasūtījuma atsauce (BT-13). Ja klients vēlas kopsavilkuma rēķinu, datu saturs ar viņu jāsaskaņo atsevišķi.

Viens praktisks blakusefekts ir vērts zināšanai: standartam atbilstošu rēķinu validē pēc vienotiem noteikumiem, tāpēc rēķinu ar nepilnīgu saturu noraida jau operators. Labāk saņemt noraidījuma paziņojumu uzreiz, nekā divas nedēļas vēlāk atklāt, ka rēķins kaut kur ir pazudis.

2030. gada 1. jūlijs un 2035. gada 1. janvāris: ko maina ViDA

ViDA jeb ES pakete „PVN digitālajā laikmetā” tika pieņemta 2025. gada 11. martā un publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2025. gada 25. martā (Direktīva (ES) 2025/516). Pēc Komisijas grafika dalībvalstis jau ar paketes spēkā stāšanos 2025. gada 14. aprīlī ieguva tiesības noteiktos apstākļos ieviest obligātu e-rēķinu izrakstīšanu; 2027. gada 1. janvārī spēkā stājas OSS un IOSS precizējumi, bet 2028. gada 1. jūlijā – vienotās PVN reģistrācijas daļa kopā ar platformu noteikumiem.

Jūs skar 2030. gada 1. jūlijs. No šīs dienas ES pārrobežu darījumos starp uzņēmumiem obligāti kļūst gan Eiropas standartam atbilstoši e-rēķini, gan darījumu līmeņa ziņošana. Pēc Nodokļu administrācijas skaidrojuma pārdevējam rēķina dati nodokļu administrācijai jānodod 10 dienu laikā no pārdošanas vai avansa saņemšanas, bet pircējam principā 5 dienu laikā no rēķina saņemšanas, lai gan dalībvalsts var pirkuma rēķinus no obligātās ziņošanas izslēgt. Vienlaikus izzūd PVN kopsavilkuma pārskati. Iekšzemes darījumu līmeņa ziņošanu dalībvalsts var ieviest pēc savas iniciatīvas, taču arī tai jābalstās uz e-rēķiniem, un vēlākais līdz 2035. gada 1. janvārim iekšzemes sistēmām jāsakrīt ar ES modeli.

Kas 2026. gadā vēl nemainās

Divas lietas, ko tagad nevajag pārinterpretēt: Somijā nav vispārēja iekšzemes B2B e-rēķinu pienākuma, un ViDA pati Somiju nespiež veidot iekšzemes darījumu līmeņa ziņošanas sistēmu. Datuma, kad Somija varētu ieviest iekšzemes pienākumu, šajos avotos nav. Ar likumu tas nav noteikts.

Spiediens nāk no citur. Somijā 2025. gadā caur operatoriem izgāja 353,2 miljoni rēķinu, Peppol ziņojumu apjoms pieauga par 61 procentu līdz 778 884 darījumiem, un e-rēķinu adrešu grāmatā ir gandrīz 370 000 Y-tunnus numuru – par 100 000 vairāk nekā 2021. gadā. Tajā pašā apskatā norādīts, ka Vācija, Francija un Beļģija obligāto e-rēķinu izrakstīšanu ievieš 2026.–2027. gadā.

Praktiskais secinājums no visa šī ir garlaicīgs un noderīgs: ar Somijas klientu nav vērts gaidīt likuma izmaiņas. Jau pie nākamā rēķina pajautājiet viņa e-rēķina adresi un operatora identifikatoru un pārliecinieties, ka jūsu puse spēj nosūtīt Eiropas standartam atbilstošu e-rēķinu. Ja tas ir kārtībā, 2030. gada pārrobežu pienākums jums būs drīzāk jauns ziņošanas noteikums, nevis jauna sistēma.

Pieejams arī: eesti keeles · English · lietuviškai

Pēdējo reizi pārbaudīts: 2026. gada 15. septembris

FAQ

Kas Soomes kehtib 2026. aastal üldine B2B e-arve kohustus?

Ei, 2026. aastal ei nõua ükski Soome seadus kõigi kodumaiste B2B arvete saatmist struktuurse e-arvena. Seadus 241/2019 annab aga ostjale, kelle majandusaasta käive ületab 10 000 eurot, seadusliku õiguse nõuda müüjalt Euroopa standardile vastavat e-arvet.

Kas e-kirjaga saadetud PDF-fail loetakse Soomes verkkolasku’ks?

Ei, Soome Riigikassa ja seaduse määratluse järgi ei ole e-kirja manuses saadetud PDF- või pildifail e-arve. E-arve peab olema masinloetav struktuurne XML-fail (näiteks Finvoice 3.0 või Peppol BIS), mis vastab Euroopa standardile EN 16931.

Millal muutub piiriülene e-arveldamine Soome ja teiste EL-i riikide vahel kohustuslikuks?

EL-i ViDA (käibemaks digiajastul) direktiivi kohaselt jõustub piiriülene kohustuslik B2B e-arveldamine ja tehingupõhine aruandlus 1. juulil 2030. Sellest kuupäevast alates kaovad ka senised käibemaksu koondaruanded.