ViDA e-rēķinu termiņš 2030. gadā: kas mainīsies pārrobežu situācijās

Īsā atbilde: pārrobežu B2B no 2030. gada 1. jūlija

ES ViDA jeb "PVN digitālajā laikmetā" noteikumi nosaka vienotu datumu pārrobežu B2B pārdošanai: 2030. gada 1. jūlijā. Sākot ar šo datumu, rēķinam, kas izrakstīts uzņēmumam citā dalībvalstī, ir jābūt strukturētam e-rēķinam, un tā dati ir jānosūta nodokļu iestādēm būtībā rēķina izrakstīšanas brīdī. Juridiskais pamats ir Padomes Direktīva (ES) 2025/516, pieņemts 2025. gada 11. martā un stājās spēkā 2025. gada 14. aprīlī.

Parasti rodas neskaidrības ar 2035. gadu. Šis nav pārrobežu ziņošanas sākums. Ir vērts atdalīt trīs datumus:

• 2030. gada 1. jūlijs: ES mēroga digitāla ziņošana par pārrobežu B2B darījumiem, pamatojoties uz obligātu strukturētu e-rēķinu.
• 2035. gada 1. janvāris: termiņš tām dalībvalstīm, kurām jau bija sava reāllaika uz darījumiem balstīta ziņošana, iepriekšēja Padomes atļauja vai īstenošanas tiesību akti, kas pieņemti pirms 2024. gada, — tām ir jāsaskaņo savi iekšzemes e-rēķinu un ziņošanas noteikumi ar ES regulējumu.
• Vietējie datumi: tie nāk no katras valsts atsevišķi. No 2025. gada 14. aprīļa dalībvalstis var noteikt iekšzemes e-rēķinu obligātumu saskaņā ar direktīvā noteiktajiem nosacījumiem, tāpēc nav viena 2030. gada termiņa iekšzemes rēķiniem.

Kurus darījumus sedz ViDA un kurus ne?

Ziņošanas apjomu nosaka PVN direktīvas 262. pants. Grozītajā Direktīvā 2025/516 No 2030. gada 1. jūlija tā aptver četras lietas: preču piegādi Kopienas iekšienē, preču pārvietošanu uz citu dalībvalsti (savu preču nosūtīšanu, tās nepārdodot), iegādi Kopienas iekšienē un pārrobežu apgrieztās maksāšanas darījumus precēm un pakalpojumiem, kas uzskaitīti direktīvā. Apgrieztā maksāšana attiecas uz situāciju, kad PVN iekasē pircējs, nevis pārdevējs – tipisks gadījums ir pakalpojuma pārdošana PVN maksātājam citā dalībvalstī.

Netiek iekļauti pilnībā iekšzemes B2B rēķini (tos regulē katra valsts atsevišķi), pārdošana privātpersonām (B2C) un tirdzniecība ārpus ES. Dalībvalstīm ir dažas iespējas attiecībā uz pārskatu sniegšanu iegādes pusē, tāpēc precīzs pircēja pienākuma veids dažādās valstīs var atšķirties.

Praktiskā ideja ir vienkārša: ja jūsu rēķinā ir citas dalībvalsts uzņēmuma PVN numurs, šis rēķins, visticamāk, būs ziņošanas pienākumos 2030. gadā.

Vai mazajam uzņēmumam ir apgrozījuma ierobežojums vai atbrīvojums?

Šeit tiek pieļauta visbiežāk pieļautā kļūda. ViDA nenosaka apgrozījuma slieksni, minimālo rēķina summu vai darbinieku skaitu pārrobežu pārskatu sniegšanai. Sākumpunkts ir katrs nodokļu maksātājs, kas reģistrēts PVN maksātāja statusā, ar direktīvā uzskaitītajiem darījumiem raksturīgajiem atbrīvojumiem.

Piemērs: Igaunijas uzņēmums OÜ ar trim darbiniekiem un gada apgrozījumu 180 000 eiro pārdod preces Latvijas uzņēmumam par 1200 eiro. Tā ir preču piegāde Kopienas ietvaros – 2030. gadā šis rēķins ir jāizraksta strukturētā formātā, un tā dati ir jānosūta nodokļu iestādēm. Ja tas pats uzņēmums nākamajā nedēļā pārdod rezerves daļu tam pašam klientam par 40 eiro, tiek piemērots tas pats noteikums. Nav mazas summas atbrīvojuma.

No otras puses, iekšzemes rēķins 1200 eiro apmērā, kas izrakstīts klientam Tallinā, nav jāziņo saskaņā ar 262. pantu. Tā likteni nosaka Igaunija ar savu tiesību aktu palīdzību.

Ko īsti prasa 2030. gada process?

Trīs tehniskās prasības un divi pulksteņi.

Sāksim ar formātu. Rēķins ir jāsagatavo, jānosūta un jāsaņem strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj veikt automātisku elektronisku apstrādi. PDF rēķins, ko vienkārši nosūtāt klientam pa e-pastu, pats par sevi neatbilst šai definīcijai. Rēķinam ir jāatbilst Eiropas e-rēķinu standartam un tā sintaksēm, kas uzskaitītas Direktīvā 2014/55/ES – praksē tas nozīmē datu modeli EN 16931. Dalībvalstis var atļaut citus standartus tikai iekšzemes darījumiem, uz kuriem neattiecas 262. pants. Pats ViDA neparedz obligātu Peppol izmantošanu; Peppol ir kanāls, un dažās valstīs tā ir valsts mēroga prasība, nevis direktīvas prasība.

Klienta piekrišana vairs nav problēma. Sākot ar 2030. gada 1. jūliju, vairs nebūs nepieciešama saņēmēja iepriekšēja piekrišana neatkarīgi no tā, vai tas ir nodokļu maksātājs vai neapliekama juridiska persona, lai nosūtītu e-rēķinu, kas atbilst ES standartam. Klients nevarēs teikt: „Lūdzu, atsūtiet mums PDF failu.“.

Rēķina pulkstenis tikšķ desmit dienas. Rēķins par preču piegādēm Kopienas iekšienē, kas ir atbrīvotas no PVN saskaņā ar 138. pantu, un par iepriekšminētajiem apgrieztās maksāšanas darījumiem ir jāizsniedz ne vēlāk kā 10 dienas pēc iekasējamības gadījuma iestāšanās – citiem vārdiem sakot, piegādes. Kopsavilkuma rēķins par kalendāro mēnesi, kas atbilst nosacījumiem, ir jāizsniedz 10 dienu laikā pēc mēneša beigām.

Ziņošanas pulkstenis darbojas atsevišķi. Pārdevējs parasti iesniedz darījumu datus, kad rēķins tiek izrakstīts vai tam vajadzēja būt izrakstītam. Pirkumu gadījumā saņēmējs parasti iesniedz datus 5 dienu laikā pēc rēķina saņemšanas, un piecu dienu noteikums attiecas arī uz rēķiniem, ko pircējs sagatavojis pārdevēja vārdā.

Un sekas ir tieši saistītas ar naudu. Ja dati par darījumu Kopienas ietvaros netiek sniegti vai ir nepareizi, nodokļu iestādes var atsaukt 138. panta atbrīvojumu, ja pārdevējs nevar pienācīgi pamatot trūkumus. Tas nozīmē PVN uz jūsu rēķina, nevis 0% — ziņošanas kļūda kļūst par nodokļu izdevumiem.

Vēl nav pieejamas visas tehniskās detaļas. Komisija. 2025. gada 24. septembra īstenošanas stratēģija paredz digitālās ziņošanas skaidrojošo piezīmju pabeigšanu 2026. gada pēdējā ceturksnī un centrālās VIES IT izstrādi līdz 2026.–2030. gadam. Tātad: gatavojieties datiem, nevis vienai konkrētai pogas nospiešanai.

Kādi ir iekšzemes termiņi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā?

Baltijas triāde virzās ar trim dažādiem ātrumiem, un jūsu uzņēmumu, visticamāk, ietekmēs abi – gan vietējais noteikums, gan 2030. gads.

Valsts	Kas attiecas uz	No
Igaunija	Grāmatvedības subjekts, kas komercreģistrā reģistrēts kā e-rēķina saņēmējs, var pieprasīt pārdevējam e-rēķinu; par pareizi sagatavotu tiek uzskatīts rēķins, kas atbilst EN 16931-1 prasībām.	1.07.2025
Latvija	Strukturēti e-rēķini G2G, B2G un G2B segmentos	1.01.2025
Latvija	Šo segmentu e-rēķinu datu iesniegšana VID	1.01.2026
Latvija	Vietējais B2B e-rēķins + datu iesniegšana VID (brīvprātīgi 01.01.2026.–31.12.2027.)	1.01.2028
Lietuva	PVN maksātāji iesniedz VMI datus par izrakstītajiem un saņemtajiem rēķiniem kā i.SAF reģistru.	jau derīgs

Igaunijas modelis ir saņēmējcentrisks: pienākums rodas, kad pircējs ir reģistrējies kā e-rēķina saņēmējs. Grāmatvedības likums dod viņam tiesības pieprasīt e-rēķinu no 2025. gada 1. jūlija un saista atbilstību EN 16931-1 formātam.

Latvija iet pienākuma ceļu. VID e-rēķina lapa Saskaņā ar likumu strukturētam e-rēķinam jābūt XML formātā, kas atbilst Latvijas nacionālajam standartam un PEPPOL BIS Billing 3.0 specifikācijai, un e-rēķins jāiesniedz VID vienu reizi, ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas. Ja jums ir meitasuzņēmums, kas reģistrēts Latvijā, vai jūs pārdodat Latvijas valsts iestādei, šis noteikums jums ir šodienas, nevis 2030. gada jautājums.

Lietuvā rēķinu datu iesniegšana nodokļu iestādēm ir sena prakse – PVN maksātāji iesniedz izrakstīto un saņemto rēķinu reģistrus. VMI datu iesniegšanas vide caur. Saturs ir pazīstams, 2030. gadā kanāls un ātrums mainīsies.

Praktiska sagatavošanās 2026.–2030. gadam

Četri gadi izklausās pēc ilga laika, taču lielākā daļa darba ir datu organizēšana, ko var paveikt nekavējoties un nelielos soļos.

• PVN numuru laiki: Katram ES biznesa klientam ir jābūt reģistrētam ar derīgu PVN numuru. 2030. gada pārskatu sniegšana saista rēķinu un numuru – vecs vai nepareizs numurs nozīmē kļūdu.
• Izveidojiet darījumu sarakstu: Pierakstiet, kuri no jūsu pārdošanas darījumiem ir preču piegādes Kopienas ietvaros, kuri ir pārrobežu apgrieztās maksāšanas pakalpojumi, kuri ir iekšzemes pakalpojumi un kuri ir B2C. Šis saraksts vēlāk kalpos par jūsu darbības jomas karti.
• Pārbaudiet detaļas: Vai jūsu rēķinā ir visa obligātā EN 16931 informācija strukturētu datu lauku veidā, nevis tikai PDF teksta formātā? Visbiežāk trūkstošie lauki ir pircēja identifikatori, piegādes datums un nodokļu atsauces lauki.
• Saīsiniet rēķina izrakstīšanas laiku: 10 dienu noteikums neatbilst ieradumam mēneša beigās iesniegt rēķinus kaudzē. Pārskatiet, kas jūsu uzņēmumā faktiski izraksta rēķinus un kad.
• Jautājiet tieši programmatūras nodrošinātājam: vai biznesa programmatūra var izveidot e-rēķinu EN 16931 formātā, vai tai ir ERP saskarne ar operatoru un kādas nodokļu administrēšanas saskarnes ir plānotas. Vispārīgs apgalvojums "mēs atbalstām e-rēķinus" nav atbilde.
• Kartes apraides kanāli: Igaunijā tā ir e-rēķina saņēmēja norāde komercreģistrā, Latvijā XML un VID API, Lietuvā VMI datu attēlojums. Katrs kanāls nozīmē vienu iestatījumu, kura esamību ir vērts pārbaudīt, pirms klients to pieprasa.
• Sekojiet līdzi izmaiņām mājās un Komisijas skaidrojošās piezīmes par digitālo ziņošanu, kas ir atļautas līdz 2026. gada beigām.

Ja jūsu uzņēmums pārdod preces vai pakalpojumus uzņēmumam citā dalībvalstī, tad 2030. gada 1. jūlijs nav izvēles datums. Tomēr datu organizēšana un rēķinu izrakstīšanas process ir tieši tas pats darbs, kas jau šodien samazina manuālo darbu.

Lasiet arī: Angļu · Latviešu · lietuviešu

Pēdējoreiz pārbaudīts: 2026. gada 15. septembrī

Bieži uzdotie jautājumi

Kad stājas spēkā ViDA pārrobežu e-rēķinu un digitālās pārskatu sniegšanas pienākums?

Saskaņā ar Padomes Direktīvu (ES) 2025/516 ES mēroga pienākums attiecībā uz pārrobežu B2B darījumiem stāsies spēkā 2030. gada 1. jūlijā. No šī datuma rēķinam, kas izrakstīts uzņēmumam citā dalībvalstī, ir jābūt strukturētam e-rēķinam, kas atbilst standartam EN 16931, un tā dati ir jānosūta nodokļu iestādēm reāllaikā.

Vai mazajiem uzņēmumiem ir kādi uz apgrozījumu vai apjomu balstīti atbrīvojumi no ViDA e-rēķinu prasības?

ViDA nenosaka apgrozījuma slieksni, minimālo rēķina summu vai darbinieku skaita slieksni pārrobežu pārskatu sniegšanai. Šis pienākums attiecas uz jebkuru PVN maksātāju, kas veic pārrobežu B2B darījumus ES ietvaros, neatkarīgi no darījuma apjoma.

Līdz kuram datumam ir jāizraksta un jāiesniedz nodokļu iestādēm pārrobežu B2B e-rēķins?

Rēķini par preču piegādēm un apgrieztās maksāšanas darījumiem jāizraksta ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc darījuma veikšanas. Pārdevējam rēķina izrakstīšanas brīdī ir jāsniedz nodokļu iestādei darījuma informācija; ja informācija netiek sniegta, nodokļu iestāde var atcelt 0% PVN atbrīvojumu.