ViDA jeb PVN reforma digitālajam laikmetam nenosaka vienotu pārejas termiņu. Direktīva (ES) 2025/516 6. pants reformu sadala četrās daļās, katrai no kurām ir savs transponēšanas termiņš valsts tiesību aktos. Pirmā un agrākā no tām ir 2026. gada 31. decembris. Līdz minētajam datumam dalībvalstīm ir jāpieņem un jāpublicē 2. panta grozījumi, kas stāsies spēkā. No 2027. gada 1. janvāra un galvenokārt attiecas uz e-komercijas platformu lomu PVN jomā un īpašo režīmu atvērto durvju (OSS)/ierobežoto durvju (IOSS) sistēmām. Šīs izmaiņas vēl neattiecas uz e-rēķinu izrakstīšanu vai pārrobežu digitālo pārskatu sniegšanu. Tām būs noteikti vēlāki termiņi. Ja jautāsiet, vai 2026. gada 31. decembris nozīmē e-grāmatvedības pienākumu nākamgad, atbilde ir vienkārša: nē, ne šī termiņa dēļ.
Kādi ir četri ViDA iesniegšanas termiņi?
Pēc 2. panta (2026. gada 31. decembris, piemērojams no 2027. gada 1. janvāra) seko 3. pants, kas dalībvalstīm ir jātransponē. Līdz 2028. gada 30. jūnijam un kas ietver reformas vienotajā PVN reģistrācijā. Noteikums par PVN saistībām īstermiņa izmitināšanas un ceļojumu platformām varētu stāties spēkā no 2028. gada 1. jūlija līdz ne vēlāk kā 2030. gada 1. janvārim atkarībā no dalībvalsts lēmuma. 4. pants paredz transponēšanu. Līdz 2029. gada 30. jūnijam. 5. pants, kas attiecas uz pārrobežu uzņēmumu savstarpējo e-rēķinu izrakstīšanu un digitālo pārskatu sniegšanu, ir jātransponē. Līdz 2030. gada 30. jūnijam un ir piemērojama no 2030. gada 1. jūlija.
Kāda ir atšķirība starp transponēšanu un piemērošanu?
Likums valsts līmenī ir jāpieņem pirms termiņa beigām, taču noteikumi stāsies spēkā nedaudz vēlāk. Piemēram, 2. panta grozījumi ir jāpieņem līdz 2026. gada 31. decembrim, taču uzņēmumiem tie attieksies tikai no 2027. gada 1. janvāra. Tā pati loģika attiecas uz visiem četriem termiņiem.
Vai noteikumi ir jātransponē?
Padomes Regula (ES) 2025/517 ir saistošs un tieši piemērojams visās dalībvalstīs. Tas ir piemērojams automātiski un neprasa nekādus grozījumus valsts tiesību aktos. Tādējādi termiņš — 2026. gada 31. decembris — neattiecas uz regulu, bet tikai uz direktīvu.
Vai 2030. gada 1. jūlijs nesīs vispārēju pienākumu izmantot e-rēķinus?
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem Digitālā pārskatu sniegšana, kas piemērojama no 2030. gada 1. jūlija, attiecas uz pārrobežu B2B darījumiem. Tas nenozīmē, ka visiem iekšzemes vai B2C rēķiniem jābūt e-rēķiniem.
Ko jau dara Igaunija, Latvija un Lietuva?
Igaunijas Grāmatvedības likuma grozījums deva tiesības uzņēmumiem, kas reģistrējušies kā e-rēķinu saņēmēji, pieprasīt no pārdevēja mašīnlasāmu e-rēķinu. Šī reforma ir atdalīta no ViDA kalendāra. Latvijā e-rēķinu datu nosūtīšana VID ir G2G, B2G un G2B obligāti nozarē no 2026. gada 1. janvāra un B2B nozarē no 2028. gada 1. janvāra. Lietuva pieņēma PVN likuma XV-1036 grozījums pieņemts 2026. gada 18. jūnijā, publicēts 2026. gada 26. jūnijā. Lielākā daļa noteikumu stāsies spēkā no 2027. gada 1. janvāra, daži tikai no 2029. gada 1. jūlija.
Bieži uzdotie jautājumi
Vai ViDA 2026. gada 31. decembrī nozīmē e-grāmatvedības pienākumu 2027. gadā?
Nē. 2026. gada 31. decembris ir direktīvas 2. panta grozījumu transponēšanas termiņš. Tie stāsies spēkā tikai 2027. gada 1. janvārī un vēl neradīs vispārēju pienākumu izmantot e-rēķinus.
Kādi ir četri ViDA pārejas periodi saskaņā ar direktīvas 6. pantu?
Saskaņā ar 6. pantu termiņi ir 2026. gada 31. decembris, 2028. gada 30. jūnijs, 2029. gada 30. jūnijs un 2030. gada 30. jūnijs. Katram no tiem būs atsevišķs spēkā stāšanās datums valsts tiesību aktos pēc ieviešanas.
Kāda ir atšķirība starp ieviešanu un piemērošanu ViDA kontekstā?
Transponēšana nozīmē, ka dalībvalstij noteikumi jāpieņem valsts līmenī pirms noteiktā termiņa. Piemērošana nozīmē, ka noteikumi uzņēmumiem tiks piemēroti vēlāk.
Vai Padomes Regula (ES) 2025/517 ir jātransponē?
Nē. Regula (ES) 2025/517 ir saistoša un tieši piemērojama visās dalībvalstīs, tāpēc tai nav nepieciešams atsevišķs valsts transponēšanas akts.