Eiropas Savienības PVN digitālajā laikmetā pakete, kas pazīstama kā ViDA, nerada vispārēju noteikumu, kas piespiestu visus uzņēmumus, sākot ar 2028. gadu, izrakstīt iekšzemes B2B rēķinus kā e-rēķinus. ViDA ieviešanas laika grafiks nosaka 2028. gada 1. jūliju jaunu PVN noteikumu ieviešanai īstermiņa izmitināšanas un pasažieru pārvadājumu platformām, kā arī vienotās PVN reģistrācijas reformai, bet neko par rēķinu formātu. Neskaidrības rada Latvija, kas savā termiņā ierakstīja savu 2028. gada 1. janvāra termiņu. Grāmatvedības likums, kas paredz strukturētus e-rēķinus iekšzemes B2B darījumiem. Tas ir Latvijas nacionālais lēmums, nevis ViDA prasība. Igaunijā pašlaik nav līdzvērtīga vispārēja termiņa.
Vai ViDA dod dalībvalstīm tiesības vai pienākumu?
Kopš ViDA stāšanās spēkā 2025. gada 14. aprīlī, Grozītās PVN direktīvas 218. pants ļauj, bet nepieprasa, dalībvalstīm pieprasīt e-rēķinus no nodokļu maksātājiem, kas reģistrēti to teritorijā, par preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu tajā pašā teritorijā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti 262. pantā. Tā ir valsts izvēle, nevis Briseles izdots mandāts. Neviens Briselē nevienam neuzspiež iekšzemes e-rēķinu iesniegšanas termiņu līdz 2028. gadam, un Eiropas Komisijas ViDA pārskats tieši to apstiprina.
Kas īsti stājas spēkā 2028. gada 1. jūlijā?
Šajā datumā stājas spēkā trīs PVN izmaiņas, un neviena no tām neskar rēķinu formātus. Jauni PVN noteikumi attiecas uz platformām īstermiņa izmitināšanas un pasažieru pārvadājumu jomā; paplašinās vienotā PVN reģistrācijas shēma, ļaujot vairāk uzņēmumiem ziņot par pārrobežu pārdošanas darījumiem ES, nereģistrējoties PVN maksātājiem katrā valstī atsevišķi; un obligātā apgrieztā maksāšana tiek piemērota darījumiem, kuros iesaistīti piegādātāji, kas nav reģistrēti valstī, kurā maksājams nodoklis (apgrieztā maksāšana nozīmē vienkārši to, ka PVN sedz pircējs, nevis pārdevējs). Tā tas notiek... Eiropas Komisijas ViDA pārskats apraksta to. Šajā datumā nav minēta e-rēķinu obligātuma ieviešana. Pārklāšanās ar Latvijas termiņu ir sakritība, nevis saistība.
Kāpēc Latvijai vispār ir noteikts termiņš — 2028. gada 1. janvāris?
Latvijas parlaments, Saeima, grozīja savu Grāmatvedības likums 2024. gada 31. oktobrī un vēlreiz precizēja 2025. gada 5. jūnijā. Saskaņā ar šo likumu jebkuram rēķinam, ko viens Latvijā reģistrēts uzņēmums izraksta citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam apmaksai, ir jābūt strukturētam e-rēķinam – mašīnlasāmam formātam, kas atbilst Eiropas e-rēķinu standarts EN 16931-1:2017. Pienākums stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī, un no tā paša datuma rēķinu dati ir jāziņo arī Latvijas nodokļu iestādei — Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Pastāv izņēmumi: saskaņā ar prasību par darījumiem, kas dokumentēti ar kases aparāta čekiem, noteiktiem veselības aprūpes un nodarbinātības sistēmas rēķiniem, kā arī drošības sektora dokumentiem, tas viss ir ārpus prasības. likums pats. Darījumi starp valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem, saīsināti kā G2G, B2G un G2B, jau tagad ietver obligātu e-rēķinu datu ziņošanas pienākumu VID, sākot ar 2026. gada 1. janvāris. Ja jūsu uzņēmums pārdod preces vai pakalpojumus citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam, šis termiņš attiecas tieši uz jums.
Kāda loģika valda Igaunijā?
Igaunijā nav tukša e-rēķinu iesniegšanas termiņa iekšzemes B2B rēķiniem. Grāmatvedības likums nosaka, ka no 2025. gada 1. jūlija grāmatvedības subjekts, kas uzņēmumu reģistrā reģistrēts kā e-rēķinu saņēmējs, var pieprasīt pārdevējam nosūtīt tai e-rēķinu, taču pieprasījumu izsaka pircējs, nevis valsts. Rēķins, kas atbilst standartam EN 16931-1, saskaņā ar likumu tiek uzskatīts par derīgu, taču abas puses joprojām var vienoties par citu formātu, ja tas tām ir ērtāk. Ja neviens no jūsu klientiem pašlaik nepieprasa e-rēķinus, jums vēl nekas nav jāmaina.
Kas mainās 2030. gada 1. jūlijā?
No tā datuma, ViDA digitālās ziņošanas prasības sāk piemērot pārrobežu B2B darījumiem ES ietvaros, un tie ir pilnībā veidoti, pamatojoties uz e-rēķiniem. Grozītā PVN direktīva padara e-rēķinus par noklusējuma formāts attiecībā uz šiem pārrobežu darījumiem. Taču iekšzemes pārdošanas darījumiem, uz kuriem neattiecas ES digitālās ziņošanas noteikumi, dalībvalstis joprojām var atļaut papīra rēķinus vai citus elektroniskos formātus. Latvijas 2028. gada noteikums ir izņēmums, kas nolēma atsevišķi spert soli tālāk.
Pieejams arī: igauņu valodā · Latviešu · lietuviešu
Pēdējoreiz pārskatīts:
Bieži uzdotie jautājumi
Vai ViDA padarīs e-rēķinus obligātus 2028. gadā?
No, ViDA doesn’t create a general obligation. Latvia has set its own deadline of 1 January 2028 in its national law, requiring domestic B2B invoices to become e-invoices by that date.
Kas īsti stājas spēkā 2028. gada 1. jūlijā?
Three VAT-related changes kick in on that date: platform VAT rules, the Single VAT Registration scheme, and mandatory reverse charge. There’s no e-invoicing mandate attached to this date.
Kāpēc Latvijai vispār ir noteikts termiņš — 2028. gada 1. janvāris?
Latvia amended its Accounting Law so that all B2B invoices must be issued as structured e-invoices starting 1 January 2028. That’s a national decision, not a ViDA requirement.
Kāda loģika valda Igaunijā?
Estonia has no general e-invoicing deadline. Since 1 July 2025, a business listed in the business register as an e-invoice recipient can demand an e-invoice from a seller, but that request comes from the recipient, not from the state.