Somijas likumi 241/2019 Saskaņā ar likumu ne katrs Somijas uzņēmumam iesniegtais rēķins automātiski kļūs par e-rēķinu. Tomēr iepirkumu iestādei (hankintayksikkö) vai uzņēmējam, kura gada apgrozījums pārsniedz 10 000 eiro (elinkeinonharjoittaja), no 2020. gada 1. aprīļa būs tiesības pieprasīt rēķinu no citas puses tajā pašā lokā. Kā e-rēķins, kas atbilst Eiropas standartam. Tas nozīmē: ja jūsu Somijas klients (uzņēmums, pašvaldība vai valsts iestāde) izmanto šīs tiesības, vairs nepietiek tikai ar PDF rēķina nosūtīšanu pa e-pastu. Jums ir jāspēj nodrošināt tehniski pareizu e-rēķinu. Ja klients neko neprasa, iepriekšējie paradumi turpina būt spēkā.
Kam ir tiesības pieprasīt e-rēķinu un kad tas ir derīgs?
Noteikums ir vienkāršāks, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā. No 2020. gada 1. aprīļa Līgumslēdzēja iestāde vai e-komercijas operators var lūgt citai līgumslēdzējai iestādei vai e-komercijas operatoram nosūtīt tam rēķinu kā e-rēķinu. Tās ir tiesības pieprasīt, nevis automātisks pienākums. Rēķins automātiski nekļūst par e-rēķinu, bet tikai tad, ja otra puse to īpaši pieprasa.
Tomēr likums nav neierobežots. Ja e-rēķinu izmantošana atklātu konfidenciālu informāciju vai apdraudētu Somijas būtisko drošības interešu aizsardzību, šīs prasījuma tiesības netiks piemērotas. Šis izņēmums galvenokārt attiecas uz iepirkumiem drošības un aizsardzības jomā, nevis uz parasto B2B pārdošanu.
Kas un no kā var pieprasīt e-rēķinu?
Likumā ir runa par divām pusēm: iepirkumu iestādi (hankintayksikkö) un uzņēmēju (elinkeinonharjoittaja). Iepirkumu iestāde ir publiskā sektora struktūra Somijas publisko iepirkumu likuma izpratnē – ministrija, vietējā pašvaldība, valsts aģentūra vai cita līgumslēdzēja iestāde. Uzņēmējs ir jebkura uzņēmējdarbība vai profesionāla darbība, kuras gada apgrozījums pārsniedz 10 000 eiro. Apgrozījums, kas precīzi atbilst robežai, vēl nav iekļauts likuma darbības jomā, jo robeža ir jāpārsniedz, nevis vienkārši jāsasniedz.
Ir svarīgi saprast, ko likums NEattiecina: parastos patērētājus. Ja pārdodat preces vai pakalpojumus privātpersonai, šis klients nevar pieprasīt e-rēķinu, pamatojoties uz šo likumu. Valsts birojs skaidro, ka patērētāji labprātāk saņemtu rēķinus savā internetbankā, nevis kā strukturētu e-rēķinu. Likums 241/2019 regulē tikai starporganizāciju un publiskā sektora rēķinu izrakstīšanu.
Kāpēc publiskā sektora rēķini ir sarežģītāks gadījums?
B2B pircēja tiesības pieprasīt e-rēķinu un publiskā sektora pienākums pieņemt e-rēķinus ir divas dažādas lietas. Tās bieži tiek jauktas. Likuma 3. pants uzliek par pienākumu līgumslēdzējām iestādēm pieņemt un apstrādāt e-rēķinus, kas atbilst Eiropas standartiem, visos iepirkumos un koncesijās, uz kurām attiecas Publisko iepirkumu likums. Šis pienākums stājās spēkā centrālajām valsts iestādēm un centrālajām iepirkumu iestādēm. 2019. gada 1. aprīlī un visas pārējās iepirkumu iestādes, tostarp pašvaldības un to struktūrvienības, gadu vēlāk, 2020. gada 1. aprīlī.
Praksē tas nozīmē, ka, ja pārdodat preces vai pakalpojumus Somijas pilsētai, vietējai pašvaldībai vai ministrijai, tās jau kādu laiku ir gatavas pieņemt un apstrādāt e-rēķinus. Tas attiecas neatkarīgi no tā, vai tās īpaši pieprasa jums e-rēķinu vai nē. Valsts birojs apstiprina, ka šī apņemšanās ir daļa no plašāka mērķa automatizēt publiskā un privātā sektora rēķinu izrakstīšanu.
Vai e-pastā nosūtīts PDF rēķins ir e-rēķins?
Šis ir visizplatītākais pārpratums. E-rēķins jeb e-rēķins ir strukturēts, mašīnlasāms dokuments, kas nonāk tieši finanšu pārvaldības programmatūrā vai tiešsaistes bankā, nevis kā attēls, ko persona nolasa ekrānā. Valsts kase to saka tieši.PDF vai attēla formātā nosūtīti e-pasta pielikumā nosūtīti rēķini nav tiešsaistes rēķini, lai cik pareizi tie izskatītos.
Juridiska e-rēķina tehniskais pamats ir Eiropas e-rēķinu standarts EN 16931-1:2017, ko Eiropas Komisija publicēja ar atļauto ziņojumu formātu (sintakses) sarakstu. Praksē divi galvenie formāti ir UN/CEFACT Cross Industry Invoice un UBL. Somijā galvenokārt tiek izmantoti Finvoice 3.0 un TEAPPSXML 3.0 formāti, taču tie atbilst Eiropas standartam tikai tad, ja prasības ir aizpildītas pareizi. Pats formāts automātiski negarantē atbilstību.
Ko darīt, ja klients pieprasa e-rēķinu?
Kad somu klients saka, ka vēlas saņemt rēķinus tikai e-rēķinu veidā, manuālais darbs drīz vien būs aiz muguras. Vienīgais jautājums ir, cik ātri jūs to varat sagatavot.
- Pajautājiet klienta e-rēķina adresi. Pirms jebkādu izmaiņu veikšanas noskaidrojiet klienta precīzu norēķinu informāciju, e-rēķinu saņemšanas adresi un operatora ID.
- Pārbaudiet savu programmatūru. Ja jūs jau izmantojat grāmatvedības programmatūru vai ERP, pārbaudiet pie sava pakalpojumu sniedzēja, vai tas atbalsta e-rēķinu izrakstīšanu saskaņā ar Eiropas standartu. Ne visi Finvoice vai TEAPPSXML risinājumi to dara automātiski.
- Ja programmatūras nav, izvēlieties ātro ceļu. Varat ieviest rēķinu izrakstīšanas programmu, kas atbalsta e-rēķinus, vai arī izmantot klienta nodrošinātu portālu, ja lielākas organizācijas to atļauj piegādātājiem.
- Nosūtiet rēķinu vēlreiz pareizi. Ja pirmais rēķins tika nosūtīts PDF formātā pa e-pastu, tas netiek uzskatīts par pabeigtu. Rēķins ir jāizveido un jānosūta vēlreiz kā strukturēts e-rēķins, nevis jāpievieno jaunam e-pastam ar to pašu failu.
Kādas ir trīs tipiskas situācijas?
Iedomājieties, ka jūs prezentējat 1200 eiro banknote Somijas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (OY), kuras gada apgrozījums noteikti pārsniedz 10 000 eiro. Ja šis klients nepārprotami pieprasa e-rēķinu, viņam ir likumīgas tiesības to darīt, un jums ir jāspēj atbildēt. PDF e-pastā nav atbildes..
Otrā situācija: jūs prezentējat 700 eiro banknote Somijas pašvaldībai. Klientam šeit nav jāprasa nekas. Pašvaldība jau ir No 2020. gada 1. aprīļa ir jāpieņem un jāapstrādā e-rēķini, tāpēc ir lietderīgi sūtīt e-rēķinu jau no paša sākuma.
Trešā situācija: Jūsu uzņēmuma gada apgrozījums ir mazāks par 10 000 eiro. Šajā gadījumā jūsu uzņēmums neatbilst e-komercijas tirgotāja definīcijai saskaņā ar likumu, un Somijas klients nevar pieprasīt no jums e-rēķinu, pamatojoties uz šo konkrēto likumu, lai gan daudzi lielāki klienti to jebkurā gadījumā pieprasa savu iekšējo noteikumu dēļ, neatkarīgi no juridiskā pienākuma.
Kas varētu mainīties tālāk?
Somijas pašreizējais noteikums (tiesības uz prasījumu, nevis automātisks pienākums) nav nemainīgs. Valsts birojs organizēja No 2026. gada 2. februāra līdz 13. martam notika publiskā apspriešana par trim iespējamiem e-rēķinu, Peppol iepirkumu ziņojumu un e-kvīšu regulēšanas modeļiem, saņemot 47 atbildes. Pati apspriešana nav saistīta ar iesākto likumprojektu, un viedokļu apkopošana nenozīmē, ka jau tuvojas plašāks e-rēķinu pienākums. Materiāls tagad tiks nosūtīts ministrijām tālākai izvērtēšanai.
Paralēli tam Eiropas Savienības līmenis virzās savā tempā. ViDA direktīva (ES) 2025/516 no 2030. gada 1. jūlija ieviesīs strukturētu e-rēķinu izmantošanu pārrobežu darījumos, desmit dienu rēķinu izrakstīšanas periodu segtajiem darījumiem un prasību, ka e-rēķins, kas atbilst EN standartam, vairs nav atsevišķi jāapstiprina saņēmējam neatkarīgi no tā, vai tas ir uzņēmums vai publiska juridiska persona. Tas nozīmē, ka 2030. gadā pārrobežu e-rēķinu pieņemšana Eiropas Savienībā kļūs par normu, nevis izņēmumu. Somijas uzņēmumam tas nozīmē, ka B2B e-rēķinu gatavība vairs nav tikai Somijas iekšējā tirgus jautājums, bet gan kļūs par pienākumu visur, kur darbojas pārrobežu darbības Eiropas Savienībā.
Bieži uzdotie jautājumi
Vai Somijas rēķins automātiski kļūs par e-rēķinu?
Nē. Somijas likums Nr. 241/2019 automātiski nepārveido katru rēķinu par e-rēķinu. Rēķins kļūs par e-rēķinu tikai tad, ja līgumslēdzēja iestāde vai ekonomikas dalībnieks to īpaši pieprasa.
Kam ir tiesības pieprasīt e-rēķinu Somijā?
E-rēķinu var pieprasīt iepirkumu iestāde (hankintayksikkö) un uzņēmējs, kura gada apgrozījums pārsniedz 10 000 eiro. Likums neattiecas uz parastajiem patērētājiem, kuri rēķinu apmaksai dod priekšroku izmantot savu internetbanku.
Vai PDF e-pasts ir e-rēķins likuma izpratnē?
Nē. Rēķins PDF formātā vai attēla formātā kā e-pasta pielikums nav e-rēķins. Juridiskam e-rēķinam ir jābūt strukturētam un jāatbilst Eiropas e-rēķinu standartam EN 16931-1:2017.
Vai publiskā sektora e-rēķinu pieņemšana bija obligāta no 2020. gada?
Jā, pienākuma izpildes laika grafiks ir sadalīts posmos. Centrālajām valdības iestādēm un centrālajai iepirkumu iestādei atbilstība bija jāpanāk līdz 2019. gada 1. aprīlim, citām iepirkumu iestādēm, tostarp pašvaldībām, līdz 2020. gada 1. aprīlim.