ViDA jeb „VAT in the Digital Age” ir Eiropas Savienības PVN sistēmas modernizācijas pakete, un tas vairs nav priekšlikums. Padome paketi pieņēma 2025. gada 11. martā, 25.03.2025 to publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un 14.04.2025 tā stājās spēkā. Pēc Eiropas Komisijas ViDA lapas prasības tiek ieviestas pakāpeniski līdz 2035. gada janvārim. Jūsu uzņēmumam būtiski ir trīs datumi: no 14.04.2025 dalībvalstis var pieprasīt iekšzemes e-rēķinu, no 01.07.2028 mainās platformu un vienas PVN reģistrācijas noteikumi, bet no 01.07.2030 pārrobežu B2B darījumi jānoformē kā strukturēts e-rēķins un to dati jānosūta nodokļu administrācijai.

Galvenie fakti

Fakts Vērtība Spēkā no Avots
ViDA paketes pieņemšana un spēkā stāšanās Pieņemta 11.03.2025, publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 25.03.2025, spēkā no 14.04.2025 2025-04-14 taxation-customs.ec.europa.eu
OSS un IOSS izmaiņas No 2027. gada 1. janvāra OSS tiek paplašināts, tostarp uz B2C elektrouzlādes pakalpojumiem, un stājas spēkā OSS/IOSS precizējumi 2027-01-01 taxation-customs.ec.europa.eu
Platformas un viena PVN reģistrācija No 2028. gada 1. jūlija izmitināšanas un autotransporta pasažieru pārvadājumu platformām piemēro uzskatāmā piegādātāja noteikumu (dalībvalsts var atlikt līdz 01.01.2030) un sākas SVR reformas 2028-07-01 taxation-customs.ec.europa.eu
Pārrobežu digitālā ziņošana (DRR) No 2030. gada 1. jūlija pārrobežu B2B darījumiem piemēro digitālās ziņošanas prasības un e-rēķins kļūst par noklusējuma rēķina veidu 2030-07-01 taxation-customs.ec.europa.eu
Rēķina izsniegšanas termiņš ES iekšējām preču piegādēm un uzskaitītajām apgrieztās maksāšanas piegādēm — ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc PVN saistības rašanās 2030-07-01 eur-lex.europa.eu
Iekšzemes sistēmu saskaņošana ar ES modeli Līdz 2035. gada 1. janvārim dalībvalstīm ar iekšzemes reāllaika darījumu ziņošanas pienākumu sistēmas jāsaskaņo ar ES modeli 2035-01-01 taxation-customs.ec.europa.eu

ViDA vienā minūtē: kas tika pieņemts un kad

Paketi veido trīs tiesību akti, visi ar 2025. gada 11. marta datumu: Padomes Direktīva (ES) 2025/516, kas groza PVN direktīvu 2006/112/EK, Padomes Regula (ES) 2025/517 par administratīvo sadarbību un Padomes Īstenošanas regula (ES) 2025/518.

Viena izplatīta pārpratuma vietā tūlīt ieliksim faktu. ViDA nenoteica visai ES kopēju iekšzemes B2B e-rēķinu pienākumu. Spēkā stāšanās dalībvalstīm deva tikai tiesības ar noteiktiem nosacījumiem šādu pienākumu ieviest. Vai un kad to darīt, katra valsts izlemj pati. ES līmenī e-rēķins kļūst obligāts pārrobežu B2B tirdzniecībā, un tikai 2030. gadā. Viss pārējais pirms tam ir katras valsts politika.

Komisija ieviešanu virza pa daļām: 2026. gada jūlijā tika publicēta Īstenošanas regula (ES) 2026/1869, kas atjauno PVN īpašo režīmu detalizētos noteikumus un pievieno moduli pašu preču pārvietošanai.

ViDA laika grafiks: 2025, 2027, 2028, 2030 un 2035

Datums Kas mainās Kam tas attiecas
14.04.2025 Dalībvalstis var noteikt obligātu iekšzemes e-rēķinu; uzlaboti IOSS kontroles instrumenti Visiem uzņēmumiem, bet tikai to valstu ietvaros, kuras šīs tiesības izmanto
01.01.2027 OSS tiek paplašināts, tostarp uz B2C elektrouzlādes pakalpojumiem; precizējumi OSS un IOSS lietotājiem E-komercijai, B2C pakalpojumu pārdevējiem
01.07.2028 Izmitināšanas un autotransporta pasažieru pārvadājumu platformām sāk piemērot uzskatāmā piegādātāja noteikumu (dalībvalsts var atlikt līdz 01.01.2030); viena PVN reģistrācija un obligāta apgrieztā PVN maksāšana, ja piegādātājs attiecīgajā valstī nav reģistrēts Platformām, to uzņēmējiem un pārrobežu pārdevējiem
01.07.2030 Pārrobežu B2B darījumu digitālā ziņošana (DRR); e-rēķins kļūst par noklusējuma rēķinu veidu Visiem reģistrētiem PVN maksātājiem, kas veic uzskaitītos pārrobežu darījumus
01.01.2035 Valstīm, kurās jau darbojas iekšzemes reāllaika ziņošana par katru darījumu, sistēmas jāsaskaņo ar ES modeli Šo valstu uzņēmumiem

Komisijas 2026. gada darba programma apstiprina to pašu secību un piebilst, ka no 2030. gada 1. jūlija pārrobežu ziņošana balstīsies uz obligātu e-rēķinu.

No 2030. gada 1. jūlija: kam e-rēķins un ziņošana kļūs obligāta?

Jaunais 262. pants pienākumu sasaista ar četriem darījumu veidiem: ES iekšējām preču piegādēm un pašu preču pārvietošanu, ES iekšējām preču iegādēm, kā arī uzskaitītajām piegādēm un iegādēm, kurām piemēro apgriezto PVN maksāšanu, tas ir, kārtību, kurā PVN aprēķina nevis pārdevējs, bet pircējs. Direktīva 2025/516 šo pienākumu piesaista katram nodokļa maksātājam, kas identificēts kā PVN maksātājs. Vispārīga apgrozījuma robežvērtība vai mazā uzņēmuma atbrīvojums pārrobežu ziņošanai tur nav paredzēts.

Praksē tas nozīmē, ka trīs cilvēku IT uzņēmums Rīgā, kas mēnesī pārdod vienu pakalpojumu uz Viļņu, atrodas tieši tādā pašā pienākumā kā liels eksportētājs. Tikai iekšzemes pārdošana Latvijas klientam ES digitālās ziņošanas prasībās neietilpst. To nosaka Latvijas likumdošana.

Kas mainās rēķinu un ziņošanas darba plūsmā

ViDA izpratnē e-rēķins ir rēķins, kas tiek izsniegts, pārsūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kuru iespējams apstrādāt automātiski. PDF rēķins šo nosacījumu neizpilda: tas ir cilvēkam lasāms dokuments, nevis mašīnlasāms datu kopums. E-pasta pielikums nekļūst par e-rēķinu tikai tāpēc, ka tas ceļo elektroniski.

Divi jēdzieni šeit pastāvīgi sajūk. EN 16931 ir Eiropas e-rēķina standarts, kas apraksta, kādiem datu laukiem un nozīmēm rēķinā jābūt; tas izveidojās uz direktīvas 2014/55/ES pamata publiskā sektora rēķiniem. Peppol savukārt ir pārsūtīšanas tīkls, tas ir, kanāls, pa kuru rēķins nonāk no jūsu programmas klienta programmā. Standarts pasaka, kas rēķinā ir; tīkls pasaka, kā tas aizceļo.

ViDA prasa, lai dalībvalstis ļautu datus iesniegt Eiropas e-rēķina standartam atbilstošā formā. Tehniskā aina vēl nav galīga: precīzas atļautās sintakses, validācijas noteikumi un valstu īpatnības veidosies īstenošanas aktos un nacionālajos lēmumos, ko Komisijas darba programma paredz 2026. gadam. Tāpēc pagaidām negaidiet vienu konkrētu failu formātu sarakstu. Gaidiet spēju strukturētu rēķinu vispār sagatavot un saņemt.

Termiņi saīsinās. ES iekšējām preču piegādēm un uzskaitītajām apgrieztās maksāšanas piegādēm rēķins jāizsniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc brīža, kad rodas PVN saistība; tās pašas 10 dienas attiecas uz atbilstošu avansa rēķinu pēc maksājuma saņemšanas. Datus iesniedz tai dalībvalstij, kura izsniegusi darījumā izmantoto PVN reģistrācijas numuru.

Piemērs: 1200 eiro rēķins par pakalpojumu no Latvijas uz Lietuvu

Jūsu Latvijas uzņēmums pārdod Lietuvas klientam konsultāciju pakalpojumu par 1200 eiro, un rēķinam piemēro apgriezto PVN maksāšanu, tāpēc nodokli aprēķina pircējs savā valstī. Pēc 2030. gada 1. jūlija tas izskatās šādi:

  • Rēķins: jūs sagatavojat strukturētu e-rēķinu, nevis PDF, un izsniedzat to 10 dienu termiņā.
  • Jūsu ziņošana: kā pārdevējs nosūtāt darījuma datus tad, kad rēķins ir izsniegts vai tam bija jābūt izsniegtam.
  • Klienta ziņošana: Lietuvas pircējs iegādes datus nosūta ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc rēķina saņemšanas.
  • Ja datu nav: ES iekšējai preču piegādei nodokļu administrācija var nepiemērot PVN atbrīvojumu, ja prasītie dati nav iesniegti vai ir nepareizi. Izņēmums ir gadījums, kad pārdevējs spēj trūkumu pienācīgi pamatot.

Tieši šī pēdējā rinda ir iemesls, kāpēc klienta PVN numura un apgrieztās maksāšanas loģikas sakārtotība vairs nav grāmatvedes sīkums, bet finansiāls risks.

Platformas un viena PVN reģistrācija

No 2028. gada 1. jūlija īstermiņa izmitināšanas un autotransporta pasažieru pārvadājumu platforma parasti tiek uzskatīta par pašu pakalpojuma sniedzēju. Ja dalībvalsts izmanto atļauto atlikšanu, tas sākas vēlākais no 2030. gada 1. janvāra. Īstermiņa izmitināšana nozīmē līdz 30 nepārtrauktām naktīm. Izņēmums darbojas tad, ja faktiskais pakalpojuma sniedzējs platformai iedod savu PVN numuru un apliecina, ka PVN aprēķina pats.

Viena PVN reģistrācija (Single VAT Registration) paplašina OSS, tas ir, vienoto PVN deklarēšanas režīmu, kas ļauj vairāku valstu pārdošanu deklarēt vienā vietā. Tā pievieno moduli pašu preču pārvietošanai, jaunu labojumu mehānismu un obligātu apgriezto PVN maksāšanu, ja piegādātājs attiecīgajā valstī nav reģistrēts. Ja jūsu bizness ir parasti vietējie B2B pakalpojumi, ikdienas rēķinos šī daļa maz ko mainīs. Ja pārdodat patērētājiem citā ES valstī vai turat preces noliktavā ārzemēs, tad tas mainās tieši jums.

Latvija, Igaunija un Lietuva: kas ir spēkā jau pirms 2030. gada

Baltijā ir trīs atšķirīgi tempi, un tos nevajag jaukt ar ViDA.

Latvijā pēc VID e-rēķinu lapas no 2026. gada 1. janvāra e-rēķinu datu nosūtīšana VID ir obligāta G2G, B2G un G2B segmentā, tas ir, darījumos, kur viena puse ir valsts iestāde. No 2028. gada 1. janvāra arī B2B darījumos rēķins būs jānoformē kā e-rēķins un jānosūta VID.

Igaunijā saskaņā ar grāmatvedības likuma grozījumu no 2025. gada 1. jūlija grāmatvedības subjekts, kas komercreģistrā atzīmēts kā e-rēķinu saņēmējs, var pieprasīt, lai pārdevējs izsniedz e-rēķinu. Publiskā sektora iestādes joprojām ir reģistrēti saņēmēji. Vispārēja B2B pienākuma Igaunijā pašlaik nav.

Lietuvas iekšzemes posmi ir saistīti ar 2027. un 2029. gadu, taču šeit mums to nav ar ko apstiprināt no oficiāla avota. Precīzu stāvokli pārbaudiet VMI norādēs.

Praktisks gatavības saraksts 2026.–2030. gadam

  • Kartējiet pārrobežu plūsmas. Pierakstiet, kuri jūsu rēķini ir ES iekšējās preču piegādes, iegādes vai apgrieztās maksāšanas pakalpojumi. Tieši šīs rindas 2030. gadā nonāks ziņojumā.
  • Pārbaudiet PVN numurus un apgrieztās maksāšanas loģiku. Nepareizs vai iztrūkstošs numurs 2030. gadā būs dārgāka kļūda nekā šodien.
  • Pajautājiet programmatūrai vienu konkrētu lietu. Vai tā spēj rēķinu sagatavot, nosūtīt un saņemt kā strukturētu mašīnlasāmu datu kopumu, nevis tikai kā PDF.
  • Pārskatiet labojumu un kredītrēķinu darba plūsmu. Ja dati aizceļo līdz nodokļu administrācijai, labojumam jābūt izsekojamam, nevis manuāli pārrakstītam.
  • Sekojiet nacionālajiem tehniskajiem noteikumiem. Atļautie formāti, validācija un sankcijas nāk no valsts līmeņa, un daļa no tiem vēl nav publicēta.
  • Saīsiniet savu rēķinu ciklu jau tagad. 10 dienas rēķina izsniegšanai nozīmē, ka „mēneša beigās izdarīsim visu uzreiz” vairs nestrādā.

Ja 2026. gadā paspējat tikai vienu lietu, tad šo: paņemiet vienu tipisku pārrobežu rēķinu un izsekojiet, vai tas no jūsu sistēmas aizceļo kā dati vai kā attēls. Atbilde uz šo jautājumu nosaka, cik liels patiesībā būs jūsu 2030. gada projekts.

Pēdējo reizi pārbaudīts:

FAQ

Kas ViDA kehtestab kohese kohustusliku B2B e-arve kogu Euroopa Liidus?

Ei, ViDA jõustumine 14. aprillil 2025 andis liikmesriikidele üksnes õiguse kehtestada kohustuslik riigisisene e-arve ilma eriloata. Kogu EL-i hõlmav kohustuslik e-arveldus ja digiaruandlus (DRR) jõustub piiriülestele B2B-tehingutele alles 1. juulil 2030.

Kas PDF-arve loetakse ViDA nõuete järgi e-arveks?

Ei, ViDA reeglite kohaselt loetakse e-arveks üksnes struktureeritud masinloetavas vormingus dokumenti, mis vastab Euroopa standardile EN 16931. E-kirja manusena saadetud tavaline PDF-fail ei vasta automaatse töötluse nõuetele ega kvalifitseeru e-arvena.

Millised tähtajad hakkavad kehtima piiriüleste B2B tehingute arveldamisel alates 2030. aastast?

Alates 1. juulist 2030 tuleb piiriülese tarne või pöördmaksustatava teenuse arve väljastada hiljemalt 10 päeva jooksul pärast maksustatava teo toimumist. Müüja esitab tehingu andmed arve väljastamisel ning ostja peab soetuse andmed edastama viie päeva jooksul pärast arve kättesaamist.